Jelgavas Satiksmes kustības drošības komisijas lēmumi atklāj, cik sarežģīti pilsētai ir līdzsvarot autovadītāju ērtības, gājēju drošību, skolu vajadzības un ierobežotu budžetu.
Satiksmes drošība pilsētā reti ir vienkāršu lēmumu joma. Aiz katras ceļa zīmes, stāvvietas vai gājēju pārejas ir kompromiss starp iedzīvotāju ērtībām, satiksmes plūsmu, drošības standartiem un pašvaldības iespējām. Jelgavas Satiksmes kustības drošības komisijas sēdē izskatītie jautājumi labi parāda, ka pilsēta šobrīd darbojas ierobežotu resursu apstākļos, kur prioritāte arvien biežāk jāpiešķir mazākiem, bet praktiski īstenojamiem risinājumiem.
Skolas stāvlaukums kā pārbaude reālai ikdienai
Pie Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas Meiju ceļā izveidojusies pazīstama pilsētvides situācija: stāvlaukums dienas laikā netiek pilnvērtīgi izmantots, kamēr apkārtējās ielās trūkst vietu automašīnām.
Līdzšinējais divu stundu stāvēšanas ierobežojums apgrūtināja laukuma izmantošanu skolas darbiniekiem un vecāko klašu skolēniem. Komisija izvēlējās eksperimentālu pieeju — mazajā stāvlaukumā saglabāt divu stundu ierobežojumu, bet lielajā laukumā un uz Meiju ceļa ierobežojumus atcelt.
Šāds risinājums ļaus praksē pārbaudīt, vai stāvlaukumu izmantos skolas vajadzībām vai arī to aizņems apkārtējo māju iedzīvotāji. Būtiski, ka komisija šajā gadījumā izvairījās no papildu administratīvā sloga — atļauju izsniegšanas, kontroles un papildu izmaksām.
Pieejamība bērniem ar īpašām vajadzībām
Īpaša uzmanība sēdē tika pievērsta atbalsta centram bērniem vecā pasta ēka. Centra apmeklētājiem nepieciešama droša un pēc iespējas īsāka nokļūšana līdz ieejai, jo daļai bērnu pārvietošanās publiskajā telpā var būt īpaši sarežģīta.
Komisija lēma pielāgot esošo stāvvietu sistēmu, aizstājot līdzšinējās pasta atļaujas ar centra izsniegtām atļaujām. Tas ir izņēmuma risinājums, jo pašvaldības zemē parasti netiek rezervēta vienas organizācijas vajadzībām, ja tā netiek nomāta. Šajā gadījumā izšķirošs bija sociālais mērķis un jau esošā infrastruktūra.
Budžeta deficīts ierobežo drošības uzlabojumus
Viens no būtiskākajiem sēdes jautājumiem bija finansējuma trūkums. Komisijas jau pieņemto lēmumu īstenošanai nepieciešamais finansējums būtiski pārsniedz pieejamos līdzekļus. Esošais atlikums līdz gada beigām sedz tikai aptuveni trešdaļu vajadzību, bet neizpildīti palikuši 48 lēmumi.
Šādos apstākļos komisijai jāizvēlas, kuri risinājumi dod lielāko drošības ieguvumu. Tāpēc tika pārskatīts arī 2020. gada lēmums par ātruma zonu maiņu privāto dzīvojamo māju rajonos Pārlielupē no 20 km/h uz 30 km/h. Komisija secināja, ka šādas izmaiņas nav tik būtiskas kā, piemēram, gājēju pāreju izbūve. Pie tam neuzmanības dēļ autovadītāji vienādas nozīmes ceļos bieži kļūdas un izraisa avārijas, kur palielināts ātrums var radīt lielākus postījumus.
Tas izgaismo nepatīkamu, bet svarīgu realitāti: satiksmes drošība nav tikai noteikumu un labu nodomu jautājums. Tā ir arī budžeta prioritāte. Ja finansējuma nepietiek, pilsētai jāizvēlas risinājumi, kas ar mazākiem līdzekļiem dod lielāku praktisko efektu.
Protams, arī tika uzrakstīts lūgums palielināt finansējumu, ka arī SKDK locekļi centīsies ieviest prioritāšu sistēmu.
Draudzības iela un Atmodas ielas četras joslas
Jaunais daudzdzīvokļu kvartāls Draudzības ielā rada papildu izaicinājumus satiksmes organizācijai. Īpaši problemātisks ir savienojums ar Atmodas ielu, kur konkrētajā posmā ir četru joslu brauktuve.
No drošības viedokļa sarežģītākie jautājumi ir kreisie pagriezieni, gājēju infrastruktūras trūkums un iespējamās pārejas pār Atmodas ielu. CSDD audits norāda uz nepieciešamību pēc gājēju celiņa, taču pašreizējie plāni un budžeta iespējas šādu risinājumu neparedz.
Četru joslu iela pilsētvidē bez atbilstošas gājēju infrastruktūras rada paaugstinātu risku. Īpaši problemātiski tas kļūst brīdī, kad apkārtnē attīstās jauns dzīvojamais kvartāls un palielināsies cilvēku pārvietošanās intensitāte. Šajā gadījumā lielākie zaudētāji var būt gājēji, ja drošības risinājumi netiks risināti.
Kāpēc nevar piešķirt ekskluzīvas stāvvietas visiem
Komisija noraidīja lūgumu izveidot īpašu stāvvietu “Goda ģimenēm” pie daudzdzīvokļu mājas. Cilvēciski šādu lūgumu var saprast, tomēr pilsētplānošanā svarīgs ir precedenta risks.
Jelgavā ir daudz ģimeņu, kurām šāds statuss pienāktos, un, piešķirot ekskluzīvas stāvvietas vienai grupai, pilsēta radītu prasību pēc līdzīgiem risinājumiem citviet. Tas prasītu ievērojamus budžeta līdzekļus (provizoriski – 150 000 EUR) un samazinātu jau tā ierobežoto koplietošanas telpu.
Tāpēc komisija priekšroku dod universālai pieejamībai — piemēram, laika ierobežojumiem, kas nodrošina stāvvietu rotāciju. Šāds risinājums nav tik politiski pievilcīgs, taču ilgtermiņā tas ir taisnīgāks pret visiem iedzīvotājiem.
Mazie risinājumi, kas var glābt dzīvības
Budžeta trūkuma dēļ Jelgava arvien vairāk paļaujas uz maziem, bet efektīviem satiksmes drošības uzlabojumiem. Piemēram, Pērnavas ielā paredzēts izveidot 20 metru brīvo zonu pirms gājēju pārejas, lai uzlabotu redzamību. Tas samazina risku, ka gājējs autovadītājam parādās pēdējā brīdī aiz stāvošas automašīnas.
Savukārt Saldus ielā tiek pagarināta apstāšanās aizlieguma zona, jo smagajam transportam nepieciešama pietiekama manevrēšanas telpa. Ja abās ielas pusēs novietotas automašīnas, kravas transporta kustība kļūst sarežģīta un potenciāli bīstama.
Šie piemēri parāda, ka satiksmes drošība ne vienmēr nozīmē dārgus pārbūves projektus. Dažkārt pareizi izvietota ceļa zīme, marķējums vai redzamības uzlabošana dod ātrāku un praktiskāku rezultātu. Dažkārt tas ir kompromiss, kurš neapmierina nevienu.
Secinājums: pilsētai jāizvēlas drošība, nevis tikai ērtība
Jelgavas satiksmes organizācijas jautājumi parāda, ka pilsēta ir dzīvs organisms, kur katrs lēmums ietekmē dažādas iedzīvotāju grupas. Autovadītāji vēlas ērtu stāvēšanu pie durvīm, skolas — pieejamu infrastruktūru, sociālie pakalpojumi — drošu piekļuvi, bet gājēji — aizsargātu pārvietošanos.
Komisijas darbs šādos apstākļos ir kompromisu meklēšana starp vajadzībām un iespējām. Tomēr viens princips nedrīkst pazust: satiksmes organizācijai vispirms jāaizsargā neaizsargātākie satiksmes dalībnieki. Īstais jautājums pilsētai nav tikai par to, kur novietot automašīnu. Jautājums ir plašāks — vai esam gatavi atteikties no daļas personisko ērtību, lai bērni, gājēji un cilvēki ar īpašām vajadzībām Jelgavā varētu pārvietoties drošāk.
Ierakstīt komentāru